Likums par metadatu saglabāšanu Eiropas Savienībā

[ware_item id=33][/ware_item]

ES datu glabāšanas likums, ko Eiropas Savienība sauca par datu saglabāšanas direktīvu (DRD), tika pieņemts 2006. gadā, un tāpēc tas tiek uzskatīts par ekstruktīvo likumu datu rezervēšanai.


Šis likums interneta pakalpojumu sniedzējiem ir uzsvēris lietotāja personiskās informācijas, piemēram, ienākošo un izejošo tālruņu numuru, IP adrešu, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un citu galveno telekomunikāciju un interneta trafika datu saglabāšanu no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem. Kaut arī uz cilvēkiem, kuri nav apsūdzēti vai nav aizdomās par noziegumu, attiecas Datu saglabāšanas likums.

Tomēr tādas komunikācijas detaļas kā sarunas ilgums un tas, ka ar kuru persona runā, ir arī ISP Datu saglabāšanas direktīva, kuru atbalsta Lielbritānijas un ASV autoritatīvās valdības. Apkopotos datus tomēr varēja nodot arī tiesībaizsardzības iestādēm.

Likumu ieviešana valstu likumdošanā

Daudzas valstis, piemēram, Austrija, Bulgārija, Dānija, Igaunija, Francija, Itālija, Latvija, Lihtenšteina, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste, ir mainījušas likumus valsts tiesību aktos. Dažas no valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Serbija un Islande, ir arī pieņēmušas datu saglabāšanas direktīvas.

Tā kā šādiem likumiem, lai pārkāptu cilvēktiesības, iebilst dažu valstu konstitucionālās tiesas. Kipra, Čehijas Republika, Vācija, Grieķija un Rumānija ir starp tām valstīm, kuras cīnās pret negodīgām direktīvām.

Tomēr dažās valstīs likums tika ievērots pēc tā uzlikšanas. To skaitā ir Rumānija, kurā DRD 2009. gadā tika pasludināts par antikonstitucionālu. Kipra arī 2011. gada februārī datu glabāšanas likumu ir pasludinājusi par antikonstitucionālu. Bulgārijas konstitucionālā tiesa bija iebildusi pret likumu, un 2010. gada martā Vācija arī bija pasludinājusi saglabāšanas direktīvas par konstitucionālām..

Šis likums saskaras ar daudzu tautu pretstatiem un pretestību. 2011. gada martā DRD tika atcelts no pieņemšanas Čehijas Republikas konstitucionālajā tiesā. Lietuvā datu saglabāšanas likums tika atzīts par antikonstitucionālu pat pirms tā izpildes. Arī Ungārijas konstitucionālā tiesa joprojām pārbauda, ​​vai ieviest datu saglabāšanas direktīvas. Tomēr arī dažas Eiropas Savienības valstis ir noliegušas likuma ieviešanu savās valstīs.

Līdz ar to, kā Vācijā tiek izpildīta novēlota DRD direktīvas pieņemšana, Zviedrija rīkojas tāpat. Tāpēc Eiropas Komisija ir nodevusi Zviedrijas lietu Eiropas Tiesai par ES datu saglabāšanas likuma neieviešanu. Arī NVO, Eiropas Informācijas sabiedrības institūts, iebilst pret Slovākijas rīcību, īstenojot ES tiesību aktus.

Masu reakcija likumam

Pretrunīgās DRD direktīvas saskaras ar ārkārtēju opozīciju un masu kritiku. Eiropas Parlamenta likumdevēji apgalvo, ka šis likums pārkāpj cilvēka pamattiesības un ceļu uz uzraudzības sabiedrības izveidi. Kaut arī datu saglabāšanas direktīvas ir ieviestas kā nacionālie likumi, tomēr strīds paliek tāds, kāds tas ir. Jautājums par Īrijas iebildumiem pret likumu ir nodots Eiropas Kopienu Tiesai (EKT), kas arī pārbaudīs DRD direktīvas likumību.

Par ietekmīgu spriedumu un iespējamu DRD direktīvas pārskatīšanu ir paziņojusi Eiropas Komisija. Tomēr daži no noplūdušajiem dokumentiem apstiprina, ka Komisija ir nodomājusi attēlot DRD direktīvas kā būtisku ES vajadzību. Arī dažas nenosauktas partijas mēģina paplašināt DRD lietojumus, lai iekļautu kriminālvajāšanu par autortiesību pārkāpumiem.

Komisija 2011. gada aprīlī publicēja novērtējuma ziņojumu, kurā atklājās atšķirības starp to, kā tiesību aktus īsteno ES dalībvalstis, un kādām iestādēm varētu piekļūt datiem. Kritizējot ziņojumu, Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) sacīja, ka Komisija nav pierādījusi ES datu saglabāšanas likuma nepieciešamību un samērīgumu. Tomēr direktīvu likumība tiktu apstiprināta tikai tad, ja tās atbilstu abām prasībām.

EDAU ir apgalvojis, ka datu saglabāšanu varētu īstenot mazāk privātumu aizskarošā veidā, bet Komisija to nenosaka. Saskaņā ar EDSP, datu saglabāšanas direktīva valstīm sniedz plašu iespēju, lai tās varētu izlemt par datu izmantošanu, nosacījumiem un to, kurš var piekļūt datiem.

Tomēr pretinieks ir spiests komisiju iesniegt pierādījumus, lai pierādītu faktu, ka tad, ja nav pieejami obligāti datu saglabāšanas likumi, nopietna nozieguma izmeklēšanai svarīgi datplūsmas dati tiesībaizsardzības iestādēm nebūtu pieejami. Viņi arī pieprasa komisijai dot pilsoņiem iespēju uzraudzīt DRD direktīvu ietekmi uz viņu privātumu.

Tā kā, lai apturētu mērķtiecīgu satiksmes datu vākšanu, ko veic DRD, Eiropas Digitālās tiesības (EDRI), Briselē bāzēta NVO ar tādām organizācijām kā EZF un AK Vorrat cīnās pret to.

Bet šīs direktīvas joprojām tiek īstenotas, un nav apstiprināts, ka izmaiņas, kuras šīs opozīcijas varētu likt iekļaut tajās, lai aizsargātu jūsu privātumu. Tātad, jums jābūt modram, aizsargājot savu privātumu, un jums jāzina par pasākumiem, kā pasargāt sevi no datu obligātas saglabāšanas..

David Gewirtz Administrator
Sorry! The Author has not filled his profile.
follow me